CD: Drakula - Svešās Asinis

Sestdienas vakarā, 22. novembrī, Dailes teātrī notika šogad beidzamā izrāde Drakula – Svešās Asinis, pēc kuras sekoja izrādes diska prezentācijas pasākums. Pasākumu ievadīja grupas Deus Sex Machina jaunā klipa prezentācija dziesmai Klusāk, kurai sekoja koncerts. Lai man piedod pārējās iesaistītās personas, taču visa koncerta vienojošais elements bija Andra Vilcāna muzikālā daiļrade, lai arī ļoti teatrālā kontekstā. Pēcāk sekoja saviesīgs pasākums, iespēja iegādāties izrādes dziesmu CD un iegūt izrādes radošā kolektīva autogrāfus.

Tie bija tikai sausi fakti. Kam nelikās svarīgi šo pasākumu apmeklēt, paši vainīgi. Tagad par saturu. Lai arī izrāde vizuāli ir krāšņa, taču par to pārliecināties iesaku karam pašam. Man personīgi interesantākais un svarīgākais šīs izrādes sakarā ir mūzika. Mūzika, kādu es nekad nebiju gaidījis dzirdēt kādā latviešu teātra izrādē. Līdz ar to izrāde man personīgi kļuva par visai nozīmīgu notikumu Latvijas teātrī un mūzikā. Uzreiz jābrīdina, ka tas nav nedz dziedošo aktieru koris, nedz arī popkorns ar piparmētru konfekti un kolu. Ne viena vien tante nav atgriezusies uz izrādes otro cēlienu, jo ir bijusi šokēta ne tikai ar notiekošu uz skatuves, bet arī ar izrādē skanošo „troksni”. Šādas mūzikas masveida pieprasījuma trūkums Latvijā arī ir iemesls tam, ka mūzikas autors jau sen lielu daļu savas dzīves pavada citā kontinentā, un viņa mūziku ir grūti asociēt ar Latviju.

Ko tad var gaidīt no šī audio ieraksta? Klausoties izrādes dziesmas nāk prātā vesels saraksts ar jau pazīstamiem mūziķiem. Pašmāju mūzikas cienītājiem, kuriem patīk Dzelzs Vilka daiļrade, noteikti liksies svarīgi, ka Jurim Kaukulim ir atvēlēta loma šinī izrādē. Paredzu, ka viņiem ir arī zināms, ka Kaukuļa un Vilcāna sadarbība nav nejaušība. No galēji ekstrēmā gala, kas man pašam visvairāk silda dvēseli, var minēt pat Darkthrone vārdu. Izrādē ir dzirdams viens rifs, kas ir ļoti līdzīgs tam, kas black metal mūzikā kļuvis par vienu no etaloniem. Taču gaidīt tik galēju ekstrēmu nevajag, pat ja daudziem teātra cienītājiem varētu likties savādāk. Visspēcīgākās muzikālās asociācijas tomēr ir saistītas ar NIN vārdu, un šai grupai raksturīgo skanējumu, taču vienādības zīmi likt nekādā gadījumā nedrīkst. To varētu nosaukt par industriālo roku ar lielu devu elektronikas. Netrūkst radio singlu cienīgu kompozīciju, kas ļoti varētu patikt pašmāju publikai. Iespējams liela nozīme ir tekstiem tieši latviešu valodā, kā arī jau pazīstamām aktieru balsīm – Ķesteris, Skrastiņš, Ķuzule, Robežnieks, Pļavniece, no kuriem liela daļa patīkami pārsteidza ar savu vokālo sniegumu diezgan nepierastā ampluā.

Ja salīdzinām CD ar izrādi, tad diskam vairāk piemīt muzikālais veselums un audio ierakstam raksturīgāks īpašības. Dažas dziesmas pat diezgan būtiski atšķiras no izrādē dzirdamā izpildījuma. Diska ietilpības dēļ ne visas dziesmas tanī ir iekļuvušas. Ir gan iekļauta man tik ļoti nemīļā neonacistu dziesmiņa, kas, manuprāt, ļoti izjauc izrādes kopējo noskaņu, taču ir vietā pamatots pārmetums – kļūsti par režisoru, producentu vai mūzikas autoru, un dari tā, kā tev šķiet pareizāk. Diskā nedaudz atšķiras arī skanējums. Ir nogludināti daudzi asumi, nav vairs tas izteiktais raupjums, kas ir dzirdams izrādē. Taču disks ir lieliska iespēja jebkurā brīdī noklausīties dziesmas, kas nu jau ir kļuvušas tik mīļas, un 21 kompozīcija ir pietiekams daudzums no kā izvēlēties, lai arī sākumā tik ļoti gribējās sagaidīt dubultnieku. Kas attiecas uz izrādi, nākamgad vēl būs iespēja dzirdēt divu stundu priekšnesumu pilnā apjomā, kaut vai aizejot uz to kā uz koncertu. Tā tomēr ir pavisam cita enerģija, atmosfēra, skanējums un iespēja redzēt mūziķus, Andri Vilcānu, Kārli Auzānu un Kasparu Grīnbergu, uz skatuves, izpildot mūziku dzīvajā. Tomēr atšķirībā no ļoti daudziem iemīļotiem ārzemju izpildītājiem, šī ir pavisam reāla iespēja.

albumsdrakula.com
andrisvilcans.com
Melo Records
Dailes Teātris