Autortiesības: Godmaņa filmas

Sakarā ar Guntara Rača izteikumiem savā kabatas portālā doremi.lv, kuriem mediji pievērsa pastiprinātu uzmanību, kurā Račs pauž savu sašutumu par, nu jau divreiz, bijušā premjerministra Godmaņa izteikumiem par filmu lejupielādi, ir vēlme Guntaram iebilst. Sāksim ar Guntara viedokli.

Ivars Godmanis nelegāli lejupielādē filmas


"Vakardienas LTV raidījumā -spēlē "Es varu būt premjerministrs" bijušais premjers Ivars Godmanis atzīstas, ka ir nelegāli lejupielādējis filmas.


Tad seko skaidrojums, ka lejupielādēt nelegāli filmas nav nekas krimināls, ja tās tiek lietotas tikai privātām vajadzībām. Visa zāle piekrīt, māj ar galvām un smejas un ar paceltām rokām apstiprina, ka dara tieši tāpat. Godmanis turpina '"Ja es tās filmas pavairotu un pārdotu tālāk, tad gan varētu runāt par kriminālām darbībām".
No tā mēs varam secināt, ka zagtas mantas iegūšana un bezmaksas lietošana nav nekas krimināls. Kā būtu, ja es paņemtu cienījamā Godmaņa automašīnu un izmantotu to personīgām vajadzībām un piedāvātu to bez maksas lietotot arī visiem citiem, kam rodas tāda personīga vajadzība? Vai es kādam būtu ko nodarījis pāri? Vai manas nesavtīgās darbības būtu kriminālas? Sekojot bijušā premjera loģikai, nē. Es taču to lietoju tikai savām personīgajām vajadzībām un tālāk nevienam nepārdevu.
Tas viss būtu komiski, ja vien to nesacītu kāda augsta , lai arī bijusī, valsts aumatpersona un šī brīža Eiropas parlamenta deputāts.
Tas, ka tas notiek, ir vispārzināms fakts. Taču apgalvot, ka tas ir normāli, nozīmē šādas darbības atbalstīt un teikt, ka neievērot likumus un citu cilvēku tiesības par savu darbu saņemt atlīdzību, tas ir normāli.
Varbūt arī " mazliet nemaksāt" nodokļus ir normāli? Varbūt "mazliet nozagt" no valsts ir ok?
Varbūt tieši tāpēc mēs esam tur, kur mēs esam?" 


Guntars Račs


Autortiesību jautājums ir tāds, kur joprojām ir vieta spekulācijām un viedokļu sadursmēm. Iemesls tam ir banāls. Autortiesību likumdošana, par patērētāju prātiem nemaz nerunājot, nespēj tik līdzi straujajam tehnoloģiskajam progresam. Šeit pat piemērus minēt ir lieki. Tad nu šis ir brīdis izvēlēties, kurā frontes pusē nostāties. Tā ir tāda pati izvēle kā izvēle starp demokrātiem, vai republikāņiem, bioloģisko lauksaimniecību, vai rūpniecisko lauksaimniecību, lētu elektrību, vai efektīvu tās izmantošanu. Man viedoklis autortiesību jautājumā ir diezgan vienkāršs - upe pret kalnu netek. No tā arī turpmākie spriedumi.

Guntaram ir sāpīga auto zādzības tēma, tāpēc viņš nekautrējas to izmantot savā retorikā. Kā var izlasīt portālu komentāros, daudzi ir norādījuši uz acīmredzamu atšķirību starp auto un autoru darbu - auto nevar nokopēt. Vismaz ne tādā izpratnē, kā video failu. Tanī brīdī, kad Guntaram izdosies nokopēt Ivara auto, varu derēt, ka Ivaram nebūtu nekādu pretenziju pret to, ja Guntars lietotu šo kopiju. Cilvēki ir gājuši arī tālāk, un apgalvo, ka viņiem nebūtu iebildumu, ja no viņu auto tiktu pavairots arī desmitkārtīgi, un kopijas lietotu visi, kam nav slinkums. Kādēļ? Jo auto īpašniekam nebūtu nodarīta nekāda skāde, kamēr viņa brīvā lietošanā paliek auto oriģināls. Tādēļ salīdzināt auto īpašnieku ar autortiesību īpašnieku ir nevietā. Varam pafilozofēt arī tālāk. Neņemot vērā ekoloģijas un sastrēgumu jautājumus, vai tas, ka jebkurš cilvēks varētu pavairot auto to nokopējot, tas ir labi, vai slikti? Manuprāt, tas būtu fantastiski. Tomēr ir viena ieinteresētā puse, kas būtu ļoti apbēdināta par šādas iespējas parādīšanos. Tā ir auto industrija. Viņu traģēdija būtu tā, ka būtu jāver ciet rūpnīcas, jāatlaiž darbinieki, vai arī jāsāk ražot, piemēram, koka ķeblīši. Briesmīgs pārmaiņu un nestabilitātes periods, kas nestu lielus zaudējumus. Ciestu arī inženieri, dizaineri un citi cilvēki, kas ir iesaistīti jaunu auto izstrādē, jo arī viņi zaudētu stabilu peļņas avotu. Cik ilgi? Kamēr neparādītos kāds uzņēmīgs cilvēks, kas mācētu pārdot jaunu auto dizainus. Visiem gluži vienkārši būtu apnicis kopēt vienu un to pašu auto. Un ticiet man, apniktu jau pēc pus gada. Paskatieties kādas rindas veidojas pēc jaunāko modeļu telefoniem.

Autortiesības: Nav godīgi, ja kāds paņem mūsu mūziku tāpat vien

Mīti, teikas un leģendas - lietas, kas cilvēci vienmēr ir piesaistījušas. Skandināvi uzskatīja, ka zemestrīces izraisa Loki, ik reizi, kad uz viņa sejas uzpil kārtējais indes piliens, Loki notrīc no sāpēm. Taču tā nav gluži taisnība. Batālijas notiek ne tikai mītos, bet arī īstenībā, un šo batāliju varoņi ir radījuši pavisam citus mītus. Kas ir autortiesības, kas ir pirātisms, kas ir cietēji cīņā par taisnīgumu, kas skar mūzikas ierakstu apriti, un kam ir taisnība? Beidzot esmu nobriedis tam, lai komentētu dažādus autortiesību aspektus, izteikumus un viedokļus, un, galvenokārt, apšaubītu dažādus mītus, kas ir radušies laika gaitā. Kāpēc tikai dažādus aspektus? Jo par autortiesībām kopumā strīdu nav. Lielākā sabiedrības daļa tomēr uzskata, ka autortiesības ir labi, un es pie tiem piederu. Strīdu objekts ir šī baltā līnija, kuru dažādās iesaistītās mēģina novilkt talkā ņemot savus krītiņus. Un tad rodas mīti, balstoties uz nepareiziem secinājumiem, demagoģijas un nekorektiem piemēriem.

Šodienas tēma saistīta ar Alter Bridge ģitārista Marka Tremonti izteikumiem iternetos, taču šāds vai līdzīgs viedoklis neizskan pirmo reizi. Nezinu, kā lai latvisko "key quotes", tāpēc atstāšu "key quotes":

"Q: So with these options available of releasing your material through EPs, digital downloads, etc., would you say that the Internet is a beneficial service for the music industry? Or is it a hindrance?


A: I actually think it’s become so massively popular that the music business has become hurt. It’s great if you’re a kid in High School who has no money to go out and listen to anything and everything you ever want to hear, but at the same time the industry is suffering. I think there needs to be some sort of resolution to the problem because for artists to have a career, it’s very difficult. Something’s gotta give.


Q: So do the pirates out there piss you off with what they’re doing?


A: Piracy definitely does, yeah. We’re not creating this music for free, we have to go and spend hundreds of thousands of dollars recording this music, and not to mention the countless hours it takes to record the music, the countless hours of writing – months and months, years and years, go into this recording. Sometimes it can take a whole lifetime. So yeah, it’s tough to have someone just take it, just like that. I do think it’s a good idea to be offering fans free downloads and giving them the opportunity to pay for what they’ve downloaded if they enjoy it – but the way people just keep stealing and stealing, it makes the thought a little less appealing."

Tātad, vai tiešām mūziķi ir pelnījuši samaksu par savu smago darbu, ilgajām stundām studijā un tūkstošiem iztērēto dolāru? Intuitīvi atbildei vajadzētu skanēt - bet protams! Vai tad mūziķis ir sliktākis par jebkuru citu, kurš rada materiālus labumus sabiedrībai? Vai tad viņš nav pelnījis samaksu?  Taču mēģināsim paanalizēt izmantotos argumentus, kuriem būtu jāpierāda šī apgalvojuma patiesība. Kad es mācījos skolā, bija viena universāla patiesība - ja vienādojums šķiet pārāk sarežģīts, to vajag sadalīt pirmreizinātājos. Tiekot galā ar vairākiem vienkāršiem vienādojumiem, mēs nonākam pie galīgā secinājuma par visu lielo vienādojumu.