Biju ļoti pārsteigts uzzinot par to, ka uz Monster Magnet koncertu Sapņu Fabrikā pārdošanā būs vien 1000 biļešu. Taču vēl vairāk biju pārsteigts koncerta dienā ieraugot pustukšu klubu. Nebula uzstāšanos vēroja labi ja 300 cilvēku. Kā vēlāk noskaidroju, pirmos iesildītājus vēroja vēl mazāks skaits cilvēku. Lai arī vēlāk klausītāju skaits būtiski nepalielinājās, bija skaidri redzams - visi gaidīja Monster Magnet uzstāšanos.
Nekādi nespēju atcerēties, kāpēc man atmiņā ir aizķēries grupas Nebula nosaukums, bet skaidri sapratu, ka dzirdējis viņus nebiju. Šīs grupas uzstāšanās laikā nepameta sajūta, ka Džimijs Hendriks ir dzīvs. Ja vokālam vēl arī veiktu botulīna injekcijas lūpās un mēlē, efekts būtu vēl spēcīgāks. Bet ja nopietni, lai arī mūzika spēja „uzkačāt”, likās nedaudz par vienveidīgu. Arī skanējums bija dikti gruntīgs, par ko gan nebūtu jābrīnās, ja basam un bungām liek pretī vienu ģitāru. Bet nē, no Black Sabath tur nebija ne smakas. Visa tā rezultātā pārliecinājos, ka Stoner Rock nav mūzika, kas spēs mani uzrunāt ikdienā, taču kādreiz kādā koncertā un nelielās devās laipni lūgtum.
Un tad jau nāca lielie zēni. Viens no lielajiem zēniem bija tik tiešām liels. Grupas vokāls un līderis Deivs Vindorfs acīm redzot tiešām ir nolēmis teikt narkotikām „nē”, un viņa organisms pārdzīvo nebūt ne tos vieglākos laikus. Toties basists izskatījās uzmundrinošas vielas joprojām nesmādē, vai arī ir ļoti harizmātiska persona. Katrā ziņā viņš bija ļoti pamanāms un aktīvs, un ja koncerta apgaismojums nebūtu tik slikts, preses pārstāvji tiktu pie tiešām ļoti labām un interesantām bildēm. Lai nu kā, bet te nu viņi bija, un spraiga aktivitāte skatītāju pirmajās rindās varēja sākties. Man pašam notiekošajā sanāca iejusties tikai uzstāšanās vidū, un to krietni vien ietekmēja grupas lielākā singla Space Lord atskanēšana. Arī skaņas kvalitāte pūļa vidū krietni mazāk traucēja. Koncerta organizētāji acīm redzot bija rēķinājušies ar pilnu klubu, taču nācās samierināties ar skaņu, kas bija nedaudz par skaļu priekš pustukša, labi rezonējoša šķūņa, kas ik pa brīdim skaņu pārvērta kakafonijā. Iespējams tāpēc klausītāji rindas uz beigām krietni papluka. Bija nedaudz žēl, ka nebūt ne visas dziesmas es tik labi zinu, par dziesmu vārdiem nemaz nerunājot, taču aktīvi iesaistoties enerģijas apmaiņā ar notiekošo uz skatuves, nevis stāvot nomaļus un mēģinot izbaudīt pasākumu tikai muzikāli, varēja gūt krietnu baudījumu. Domāju īsteniem Monstru faniem koncerts sniedza patiešām lielu baudījumu, kuru gan Rīgā izrādījās krietni mazāk, kā es biju gaidījis. Arī es pametu klubu ar gandarījuma sajūtu, jo krietnus gadus atpakaļ pat neuzdrošinājos iedomāties, ka man būs iespēja Monster Magnet redzēt dzīvajā, kur nu vēl Rīgā. Tā, lūk... space Lord, mother f***er!
1 komentārs:
speislords mazaiskaķis, jē!
Ierakstīt komentāru