Filma: U2: 3D

Vakar biju uz kino, un piedzīvoju kaut ko neiedomājamu. Kāds tam sakars ar mūziku? Vispārīgā gadījumā nekāds, un stāsts ir par Latvijā pavisam jaunu kino tehnoloģiju, taču tā nu ir sanācis, ka mana pirmā pieredze ar šo tehnoloģiju saistās ar U2 koncertfilmu.

Ja runājam par tehnisko pusi, tad pirms filmas es nekādi nespēju iztēloties, kā izpaudīsies 3D efekts. Man pret šo cipara un burta kombināciju attieksme bija vairāk kā pret mārketinga triku, kas pašu kino baudīšanas procesu tikai nedaudz uzlabo. Es pat nespēju iedomāties, ka tas kājām gaisā apgriezīs izpratni par kino, kā pret kustīgu bildi, kas ir projecēta uz plakanas virsmas. Aizmirstiet par internetā atrodamajām bildēm no šīs filmas – tās nerada nekādu priekšstatu par to, kas jūs sagaida. Ekrāns šinī gadījumā ir tikai virziens, kurā vērts savu skatienu. Šī filma ļauj skatītājam atrasties, gan klausītāju pirmajās rindās, un teju sajust ūdens šļakatas, kas nolīst pār to galvām, gan atrasties pasaules slavenajiem mūziķiem tik tuvu, ka tie teju pārkāpj tavas personīgās telpas robežas. Ir iespēja ne tikai redzēt instrumentu vissīkākās detaļas, bet rodas sajūta, ka tas viss ir rokas stiepiena attālumā. Savukārt, filmā parādoties grafiskiem efektiem, rodas sajūta, ka tu esi nonācis kādu sintētisku narkotiku reibumā.

Savukārt, ja runājam par saturu, tad šī filma ir iespēja noskatīties ļoti kvalitatīvu priekšnesumu, un dzirdēt ļoti daudziem tik pazīstamas dziesmas. Tā ir iespēja izjust klātbūtnes efektu, sēžot ērtā krēslā, arī tiem, kam nepatīk pūļi. Es personīgi, ja ir jāizvēlas starp koncertu Skonto stadionā, vai šādu filmu, noteikti izvēlētos otro. Bez šaubām, nav korekti salīdzināt īstu koncertu ar šādu koncertfilmu, jo neskatoties uz reizēm pat mulsinoši tuvo atrašanos notikumu epicentram, nav tiešas enerģijas apmaiņas ar mūziķiem. Iespējams situācija būtu mazliet savādāka, ja zāle būtu pilna. Jebkurā gadījumā U2 ir pirmā mūzikas grupas, ka ir atradusi jaunu un ļoti efektīvu veidu, kā nodot savu vēstījumu plašākai auditorijai. U2 kārtējo reizi sevi ir apliecinājusi kā supergrupa, kas spēj sniegt saviem klausītājiem augstākās klases priekšnesumu, un no kuras ir vērts mācīties un kurai līdzināties arī citiem mūziķiem, ko daudzi arī dara. Atgriežoties pie auditorijas jautājuma, ļoti patukšā zāle man bija liels pārsteigums. Man bija radies priekšstats, ka Latvijā ir ļoti daudz piekritēju U2 daiļradei, un biļetes uz šo koncertfilmu pēdējā brīdī praktiski nebūs nopērkamas. Arīdzan bailes par pārāk lielu pieprasījumu pēc šīs filma ir iemesls, kādēļ tikai vakar noskatījos šo filmu. Acīm redzot man bija izveidojies maldīgs priekšstats, un, vairāku cilvēku klusajai cerībai kādreiz arī Rīgā redzēt U2 dzīvajā, nav ne mazākā pamata.

Rezumējot – šī ir lieta, kuru noteikti vajadzētu izmēģināt katram. Domāju, ka iespēja uzspēt noskatīties tieši šo filmu nav liela, bet ja ļoti saņemas, to var izdarīt. Šo pieredzi jūs nevarēsiet nopirkt DVD formātā kādā mūzikas veikalā. Un pat ja šādas koncertfilmas kļūs par normu, tomēr var izrādīties, ka šī jums ir pēdējā iespēja izbaudīt tieši U2 priekšnesumu, kas jums neprasīs milzu pūles un izdevumus.

U23DMovie.com