Pēdējās dienas šķiet ir pavadītas zem Rammstein (sarkani dzeltenā) karoga - jauns albums, paziņojums par koncertu Rīgā. Tāpēc nepaust savu viedokli par Rammstein jaunāko darinājumu ir galīgi leimi un netrendīgi, un arī es noklausījos mīlestības pilno albumu. Atskanot vārdiem „Rammstein” albuma pirmajā dziesmā, varētu likties, ka Rammstein ir nolēmis atgriezties pie saknēm kā daudzi citi mūziķi ar stāžu. Dziesma Rammlied nudien sasaucas ar Rammstein agrīnajiem albumiem, taču tā pa lielam Rammstein vienkārši turpina savu normālo evolūcijas ceļu, nezaudējot savu seju, lai gan tematiski šeit ir vairāk seksa kā iepriekš. Albumā netrūkst pa kādai sentimentāli ironiskai balādei, kas raksturīgas jaunākajos albumos, ir arī sava veida Amerika tipa caursitamais singls, kas šoreiz saucas Pussy u.t.t. Vienvārdsakot viss kā parasti. Tiesa grupai piedēvētais industrial rock apzīmējums šim albumam piestāv krietni vairāk, kā beidzamajiem diviem. Vienā dziesmā ir dzirdams motīvs no viena pašmāju teātra uzveduma, iezogas arī NIN tipiskas lietas. Dziesmās vispār ir daudz visādu savdabīgu, bet ārkārtīgi garšīgu detaļu un efektu, kas iezogas pārsvarā monotonajā ritmā, padarot kompozīciju mazāk viengabalainu.Patiesībā, nav te daudz ko uzskaitīt visādas tehniskas lietas. Rammstein tas ir, un tiem, kam Mutter nav vienīgais patiesi vērtīgais grupas veikums, vajadzētu patikt. Skanējums tas pats, ironijas pa pilnam, enerģijas ar netrūkst. Liebe ist für alle da ir enerģiskāks par iepriekšējiem diviem albumiem, taču noteikti ne tik taisns un prasts kā Mutter. Tālākā pagātnē nudien neredzu jēgu skatīties.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru