otrdiena, 2009. gada 3. novembris

Balroghs chest: Entombed - Wreckage

Pirms ķerties aprakstīt nākamo Balrogh lādes dārgumu, neliels komentārs par iepriekšējo aprakstu. Es tikai pēc tam padomāju, kā varētu izklausīties apgalvojumi, ka „thanks to” sadaļā ir kaut kas iz sērijas „thanks to my momma and brother in law”. Ha, ha! Labs jociņš vai ne? Jociņš, spociņš! Jā, ja vien tā nebūtu taisnība. Bet ko tur daudz – nav nemaz pa bukletu jārakājas, jo diska vāciņa iekšējā pusē ir atrodams teksts, citēju: „Nostradameus would like to thank... Chick in the reception of the sauna at Silja Line”. How about that?

Labi, par Entombed. Entombed ir zviedru deseri, jebšu precīzāk visai dīvainā desenroll žanra pārstāvji, kas ir ļoti mīļi pašmāju apvienībai Sanctimony, kas arī jau krietnu laiku sevi sauc, vai arī viņus sauc, par death’n’roll veterāniem. Bet nu šoreiz īpaši neķidāsim nedz šo žanru, nedz Entombed vēsturi. Gan jau, ka Balrogh lādē ir arī citi Entombed diski, kas būtu piemērotāki šai tēmai. Tas būtu tikai loģiski.

Lai vai kā - disks ar nosaukumu Wreckage, kas nosaukumu guvis no Entombed dziesmas ar šādu pašu nosaukumu, ir EP ar četrām kaverversijām, un jau minētās Wreckage divām versijām. Letiņi šo 20 minūšu garo vājprātiņu nosauktu par elbūmu, bet tā tāda nacionālā īpatnība. Wreckage ir visai kačīga Entombed oriģinālkompozīcija tādā sleijeriski klasiskā skanējumā, kas ir atrodama arī elbumā, kura nosaukumu parādās slinkums pat kopēt, kad to ierauga. Otrajā skaņu celiņā ir šīs pašas dziesmas kaut kāda bumsī-bumsī tehno versija, ko visdrīzāk darinājis kāds Indy Cart fanāts. Komentāri, manuprāt, vienkārši ir lieki. Tālāk seko jau minētās četras vairāk vai mazāk zināmo mākslinieku kaverversijas – Twisted Sister, Jerry's Kids, Bob Dylan un The Dwarves. Atskaitot Dilanu, dziesmām klāt nācis vien Motorhead skanējums. Džeki laikam atcerējās jaunību, kad senču garāžā mācījās spēlēt dziesmas, kuras tobrīd pašiem bija aktuālas, vai arī gluži vienkārši mājās zem gultas atrada kasti ar vecajām platēm. Savukārt Dilana dziesma ir sakompresēta no aptuveni piecām līdz aptuveni četrām minūtēm, un… jā, atkal jau Motorhead skanējums. Kopumā visai vienveidīgi, vien tik daudz, ka ir interesanti parakāties par YouTube un sameklēt dziesmu oriģinālās versijas. Domājams šādu ierakstu galvenā vērtība arīdzan ir likt atcerēties un painteresēties par mūziķiem, ko grupa pati savulaik ir klausījusies. Par diska vāciņu… varbūt pietiks ar to, ka es minēšu, ka tas ir izdots 1997 gadā?

Tas bija īsi? Nu, protams! Audio materiāla diskā jau arī ir vien uz 20 minūtēm... doooh!

3 komentāri:

Džeina teica...

es, es to Chick atradu!!!

/mēģinu uz tava rēķina spodrināt savas spalvas ;)

Dainis Tamuļevičs teica...

Jā, nu uz mana rēķina var iedzīvoties zeltā. :)

Kaspars teica...

Njaa, no citiem Entombed CD manaa kolekcijaa bija tikai kopija no Wolverine Blues, kas ir labaakais vinju disks ever, tomeer es ljoti iesaku arii "Clandestine" un "Morning Star". Paareejie vinju CD man nu taa...