2. oktobrī biju uz Labvēlīgā Tipa koncertu arēnā Rīga (bildes). Jauks koncerts, daudz jaunu dziesmu, pozitīvas emocijas. Man ir grūti spriest par šo koncertu apmeklētību, jo uz acumēru paļauties negribu, taču kaut kas man arēnas formātā salīdzinot ar Kongresu namu patika vairāk. Bet vienu lietu gan es pavisam noteikti gribu teikt - vienaldzīgo pret Labvēlīga Tipa daiļradi ir visai maz. Viņus vai nu mīl vai nīst teju kā Prāta Vētru. Piesieties grupas tekstiem laikā, kad radio frekvences satricina nebeidzamie „nasing spešal” atgremotāji, ir visai pārsteidzīgi. Ironija jau vispār ir tāda smaga disciplīna smagām galvām, tāpēc šādiem kritiķiem varu vien norādīt virzienu uz Mikrafona ierakstiem.
Līdz Latvijai ir atnācis Pearl Jam jaunas albums "Backspacer", ko man gan vēl pagaidām nav sanācis novērtēt. Notikums jau it kā papildus komentārus neprasa, un pats par sevi ir ievērības cienīgs, taču man šis notikums tā īpaši aizķēra pavisam dīvainā sakarā - Muse! Paskaidroju. Tajās dienās, kad parādījās iespēja noklausīties Muse albumu, acīs iekrita pārmetumu pilnais komentārs, ar ko tad Muse ir tik īpašs un labāks par citiem? Tieši Pearl Jam tika pasniegts kā piemērs ievērības cienīgai mūzikai (uz kuras fona Muse acīm redzot ir nevajadzīgs kreps). Nu, lūk, ir iznācis arī Pearl Jam albums, bet ažiotāžu un komentārus nemanu. Varbūt tieši tāpēc izdevējam nav licies nepieciešams kaut kā īpaši izcelt šo notikumu, un īpaši jau Latvijā?
Vēl neesmu ticis arīdzan līdz Alice In Chains jaunajam darinājumam, kā arī nemāku atrast, vai arī paši Smashing Pumpkins ir piemirsuši par sava jaunā albuma izplatīšanu internetos, kā ir solījuši pirms tam. Bet, hei – Helovīns ir tikai rīt, tāpēc viss vēl var notikt.
Nu un kā lai nepiemin Rammstein jauno albumu, kā arī 4. martā izziņoto koncertu Rīgā? Mana recenzija gan bija zināma atrakstīšanās un nodeva popkultūrai, un joprojām neko diži vairāk nevaru teikt par jauno albumu, ja nu vien pieminēt, ka digipaka (ne obligāti tā, kas ir ar dildo komplektu) ir diezgan vērtīgs ieguvums. Pirmās divas bonusa dziesmas man likās pat pārākas par jebkuru albumā esošo.
Savukārt ekstrēmākas mūzikas galā ir vesels albumu birums no black metal grandiem. Oktobrī dienas gaismu, vai arī nakts melnumu, to lai oficiālie avoti pastāsta, ieraudzīja Immortal un Gorgoroth albumi. Kā izrādās vēl septembra beigās ar jaunumiem priecējuši ir Nargoroth un Marduk. Īpaši interesanti varētu būt noklausīties Immortal, jo, šis ir pirmais albums pēc grupas darbības atsākšanas, neskatoties uz savulaik stingriem apgalvojumiem „nekad vairs”. Kā būs ar recenzijām nezinu, bet atskaitot Gorgoroth neizteiksmīgo darinājumu, pārējie trīs man nu ļoti aizķēra. Īpaši jau Nargaroth. Vēl kaut kur, kaut kad ir jābūt arī Belphegor jaunajam Helovīna tematikā darinātajam albumam. Vismaz nosaukumā esošā Valpurģu nakts liek par to domāt.
Vēl par koncertdarbību tepat Latvijā jāmin grupa Tā Tā Tā, kas sāka savu turneju ar privāto koncertu (bildes) studijā Sound Division. Ja es pareizi protu skaitīt, tad turnejas beigas vēl tik drīz nav paredzētas, tāpēc visas iespējas noklausītie ne tikai radio viļņos apbružāto „dinamītu” un tai sekojošo „ja tā esi tu”, bet arī citas ne mazāk eksplozīvas, atraktīvas un kvalitatīvas dziesmas šīs grupas izpildījumā. Bet ko tad nu es te spriedelēšu, informācijai vajadzētu būt interneta vietnē grupatatata.lv. Lai mūzika un klausītāji visu izšķir. Dzirdēju baumas, ka „dinamītam” visai labi iet topos.
Nekā šausmīgi interesanta vairs neatminos. Bija doma paspriedelēt par post-rock kvalitātēm Latvijas apstākļos, taču apmeklētā muzikālā izrāde vizuāli izrādījās tik graujoša, ka pat negribas šo notikumu atcerēties. Bet var gadīties, ka rīt Helovīna pārtija ietvaros sanāks dzirdēt vienu pašmāju apvienību citos apstākļos. Nemēģināšu gan zīlēt.
Bet tagad ņemam rakstāmos un sākam pierakstīt novembra vājprātīgo programmu.
8. novembris – Gregorian Arēnā Rīga gospelēs gospeli un skandēs čantus.
8. novembris – Isis Spīķeros biedēs ļaudis ar kultūru, lai gan man vairāk imponē Cult of Luna
13. novembrī – Dzelzs Vilks ar ebreju mūzikas apvienību Forshpil piedāvās Boršču.
15. novembrī – Merilins Mensons Arēnā Rīga biedēs mazus bērnus un režisoru sievas, solot Armagedonu, bet vispirms aicinot nopirkt viņa jaunāko albumu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru