Nedēļas nogale tika pavadīta tuksnesī. Es daudzreiz savās domās biju iztēlojies, kāds tad nu tuksnesis ir, tomēr ko TĀDU es negaidīju - prātam neaptverams varenums, spēks, acīm neaptverams skaistums. Cilvēks pret to visu ir spļāviens jūrā. Tuksnesis šajā laikā ziedēja, manas acis šādas krāsas gammas nebija redzējušas. Debess un zvaigznes - es nemaz nezināju, ka zvaigžņu ir tik daudz. Esot tur un sajūtot to īpašo sajūtu, kāda ir tikai tur pilnīgi mainās priekšstats par pasaules vērtībām, par savu vērtību, kas ir patiesībā bez-vērtība, jo pret ko tādu man nav un nebūs ko likt pretim, tas pat nav nepieciešams, jo tuksnesis tur tāds ir un būs, viss ārējais ir tikai plūstošas smiltis. Joprojām ir grūti aptvert, kā kas tāds ir iespējams, bet pats biju un pieskāros, smaržoju, izjutu, tātad - īsts. Pavisam noteikti - tuksnesis ir jāredz, kaut vai vienreiz mūžā, tas atstās nospiedumus atmiņā uz visu atlikušo dzīves laiku. Ja ir vēlme pēc vērtību totālas pārvērtēšanas- lūgtum - nakts vai vairākas naktis tuksnesī un iespaids būs tāds, kādu pat iedomāties pirms tam nav iespējams.
Atpakaļceļā iegriezāmies Džuliānā - pilsētā, kas atrodas augstu kalnos un kas ir zināma ar slaveno "American Pie" - ne jau filmu, bet neatkārtojamo ābolu pīrāgu, kādu taisa tikai tur un eksportē pa visu ASV. Iebraucot tajā pilsētā bija sajūta, ka esmu nokļuvis 19. gs - vecā koka arhitektūra visapkārt, un gaiss perfekti tīrs ar vieglu apkārt valdošo ābolu pīrāgu aromātu. Ābolu - karameles - valriekstu pīrāgs kopā ar kanēļa saldējumu - gadiem kas tik garšīgs nebija ēsts.
Atpakaļceļā mūs sasniedza ziņas par zemestrīci San Diego, 7 baļļu stiprais epicentrs esot bijis Meksikā. Mēs gan, visticamāk tādēļ, ka braucām, neko nejutām, lai gan arī zemestrīce esot skārusi Boregi Springs tuksnesi, kur es biju, tomēr nekā, viss mierīgi un visi veseli.
Kaspars: 2010-APR-06
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru