piektdiena, 2010. gada 17. decembris

FOTO: Instrumenti Sapņu Fabrikā

"Instrumentu koncerts būs Sapņu Fabrikā? Kāpēc?" Tāda bija mana reakcija par šo faktu, jo biju pārliecināts, ka šī grupa varētu piepulcēt arī pilnu Arēnu Rīga. Neliegšos, ka grupas gaitām sekoju visai pavirši, lai gan varētu teikt, ka tās daiļrade man pat patīk, taču pēc koncerta apmeklējuma pārliecība, ka šīs grupas koncerti varētu būt pietiekami apmeklēti, lai tos varētu rīkot Arēnā Rīga, nav mazinājusies. Tikai, vai vajag?



Lai gan koncerts Sapņu Fabrikā sāka radīt šaubas, vai grupas Instrumenti daiļradi vispār var saukt par popmūziku, taču nenoliedzami šis ir ļoti skaļš pieteikums pašmāju izklaides industrijā. Es teiktu, ka krietni skaļāks par līdz šim neredzēto pandu parādīšanos TV ekrānos, piedalīšanos Gada Balvā, piedalīšanos lielākajos Latvijas festivālos un parādīšanos citos informatīvos kanālos. Tas bija pieteikums ne tikai ar kvalitatīvu muzikālu sniegumu, spēju piedāvāt kaut ko svaigu, bet arī spēju konsolidēt resursus un idejas, lai izveidotu kvalitatīvu pilna apjoma šovu.

Šova sakarā neizbēgami nākas pieminēt Arēnā Rīga notikušo Prāta Vētras koncertu, kas atkal jau tiek saukts par sadziedāšanās svētkiem. Nu tad ar Intrumentu koncertu ir kā anekdotē, "Zirgu esi redzējis? Nu galīgi nav līdzīgs zirgam." Šovs sapņu fabrikā bija pārdomāts līdz pēdējam sīkumam, kā krāšņa teatrāla izrāde. Piemēram, priekškara pazušana joprojām paliek mistērija. Nevajag būt pat lielam grupas muzikālās daiļrades piekritējam, lai spētu novērtēt un izbaudīt šovu. Atliek vien ļauties audio-vizuālajam priekšnesumam. Kāpēc es pieminēju Prāta Vētru? Jo tā varētu no Instrumentiem šo to pamācīties šova veidošanā, tādēļ, ja kādam Prāta Vētras koncerti šķiet krāšņi, tad Instrumentu koncerta apmeklējums viņiem ir obligāts.

Muzikāli Instrumenti savā koncertā piedāvāja kaut ko, ko es no šīs grupas negaidīju. Priekšnesuma pirmajā dāļā skatītāji tika ievadīti tādā kā etniskā transā. Šķita, ka šie skaņdarbi, par dziesmām tos grūti nosaukt, vairumā gadījumu tika radīti speciāli šai koncertu sērijai, un nekādi neiekļaujas radio formātā. Vēl jo vairāk, tiem ir potenciāls katrā koncertā izklausīties savādāk, jo katrs no tiem, ar dažādām manipulācijām ar instrumentiem un elekroniku, tika radīts uz vietas. Šinī drone, etno trance, post roka un citu veģetāriešu un tējas dzērāju laikmetā, Instrumenti varētu patikt ļoti daudziem jauniešiem ar diezgan dažādu muzikālu gaumi. Bez šaubām, koncerta otrajā daļā skanēja arī visas pārējās nedaudzās plašākai publikai pazīstamās dziesmas.

Rezumējot, Instrumenti ir kā malks svaiga gaisa mazliet iestagnējušajā Latvijas populārajā mūzikā, kur mūziķus lamā gan par atļaušanos mainīties, gan izdomas trūkumu.

P.S. Par galerijām runājot - Flickr vai Google?

3 komentāri:

Anonīms teica...

jā nepiekrist nevar. koncerts bija ļoti, ļoti labs

Anonīms teica...

Es gan domāju citādāk. Prāta vētras koncerts un šovs bija ļoti vērsts uz skatītāju un klausītāju, viss bija pārdomāts, tu varēji justies droši, baudīt, saņemt 100% baudu, atslēgties no visām domām un nodoties iemīļotās grupas sniegumam.

Instrumenti bija boma, bija plaukšņe, konfekte, kuras garšu Tu nezini, un zem glazūras kārtas tevi pārsteidz neparastas garšas. Visu koncerta pirmo daļu acis, ausis, prāts bija nopietni nodarbināts, saspringts, šķita, ka daļai klātesošo vispār bija iestājies mērens wa-te-fak. Puiši bija fantastiski, bet arī fantastiski apsēsti paši ar sevi, tik daudz elementu, vietu mainīšana, dūdas, gaismas, sprādzieni. Tas nebija viegli klausītājam.

Protams, tas bija lieliski, noslēgums ar trīskāršu atvadīšanos un lieliskajiem hītiem bija satriecoši aizkustinošs. Šipsi sevi parādīja pilnīgi neierasti, pilnīgi izkāpjot no rāmjiem. Reiņa tēls (? tas otrs ir Reinis?) bija valdzinošs, kaut kādā zemapziņas līmenī iekārojams.

Instrumenti bija tādi mežonīgi, neapgūti, tādi, kuriem ir vieta, kur augt. Neparasta koncerta kompozīcija, daudz detaļu un ārprātīgās gaismu midžināšanas lika fiziski pārdzīvot. Prāta vētra bija pārbaudīts prieks, rūpīgi sagatavots pārdzīvojums, ar klasisku kompozīciju, kas nevar pievilt.

Dainis Tamuļevičs teica...

Pilnībā piekrītu. Bet, svarīgi, lai patiktu arī Prāta Vētra. Ja jāvērtē divu interesantu, bet arī ne vairāk, grupu šovi, man personīgi Instrumenti aizrāva vairāk.