ceturtdiena, 2011. gada 3. marts

Notikumu apskats: februāris / marts

Nu, tā - koncertu dzīvē ziemas miegs ir beidzies, un varam atsākt baudīt kultūras dzīvi. Cimdus, zeķes, zābaciņus gan pagaidām nav iemesls krāmēt nost, tomēr jau ir sanācis ar alu slacīt samocītās balss saites. Arī Arēnā Rīga jau ir noticis ūdens atrakciju šovs, un ko tur liegties, tās vīnogas ir mazliet skābas, taču pagaidām tika dota priekšroka subkultūru pasākumiem. Nu labi, gan jau krāšņos tērpu un vizuālos šovus arī var uzskatīt par zināmu subkultūru, kas ir diezgan nepretencioza, bet es par kaut ko skaļāku un nepieradinātāku. Pārsteigums vai ne?

Februāris

Vispirms 22. februārī Melnajā Piektdienā pulcējās lateksā un melnās drēbēs tērpti ļautiņi, ar savādām frizūrām un citām dīvainībām. Nē, tas nebija "sado pa mazo" pasākums, bet gan uz Rīgu bija atbraukuši Mortiis un Combichrist. Kā bija redzams, cilvēkiem, par jauniešiem, atvainojiet, visus nekādi nevarētu nosaukt, šāda veida pasākumi patīk un interesē, un organizatoriem nav akurāt jāplēš mati no galvas, jo uz pasākumu ierodas daži desmiti. Kā jau minēju, Mortiis darīja manu dienu, lai gan domas atnākušo vidū dalījās. Bet tai vajadzētu būt normālai parādībai, es domāju. Igauņu sniegumu neredzēju.

Arī 25. februārī iesildītāji piedzīvoja iesildītāju likteni, jebšu tika ignorēti. Taču Melechech priecēja ļoti. Ja jaunais šīs grupas ieraksts mani pārāk neaizkustināja, tad dzīvā uzstāšanās noteikti ir priecē sirdi un dvēseli. Kas attiecas uz Nile, dzīvajā pat likās savdabīgi interesanti. Neesmu liels žanra piekritējs, un, drošvien, tādēļ Nile ieraksti man šķiet pārāk tehniski un neinteresanti.Atskaitot Ēģiptes motīvu, protams, taču mūmijas es labprāt apskatos dokumentālajos raidījumos, un Ēģiptes skaņas es baudu pateicoties Karla Sandersa solo albumiem. Taču pasākums kopumā bija labs nedēļas nogales ievads.

Bet nu februāris ir garām, un gaidot uz pavasari, jācer,  ka ar to būs beigusies vietējo dvēseļu izskaistinātāju sacensība par vietu zem augļiem bagātākā banānu koka, kā arī viens otram sišana uz pleca par labi padarītu darbu 2010. gadā.

Marts

Tātad, martā uz ātru roku nāk prātā tikai viens notikums - pirmo reizi Rīgā uzstāsies Laibach, slovēņi, kas nav izpelnījušies masu atzinību, taču vienmēr piesaista uzmanību, un spējuši ietekmēt daudzu citu mūziķu daiļradi. Rammstein, protams, ir populārākais piemērs, kas tiek minēts. Un, ja ar to ir par maz, kā būtu ar ar uzstāšanos Latvijas Universitātes Lielajā aulā? Būs ko prātā vājiem izbļaustīties par to, ka "fašisti" uzstājas Latvijas Valsts galvenajā mācību iestādē. Nu, ko? 13. martā tad uz Alma Mater, Universitatas Latvensis, vai kā nu kuram šī māja Raiņa bulvārī saucas.

Citur

Ziņas, protams, jūs visi lasiet, tāpēc, drošvien, ziniet, ka System of a Down šovasar koncertēs Eiropas festivālos. Nē, nekas nav mainījies - tas obligāti nenozīmē apvienošanos. Tāpat jūs zinat, ka Metallica pavasarī dodas studijā, lai rakstītu jauno albumu. Martā būs laukā arī Amon Amarth jaunais albums Surtur Rising. Tā pat arī tūlīt, tūlīt jābūt laukā arī Samael jaunajam albumam Illumination Lux Mundi.

No citām metālistu ziņām - Latvijā norisināsies konkurss, kurā viena latviešu grupa varēs iegūt iespēju kāpt uz Wacken Open Air 2011 skatuves. How cool is that? Skyforger uz W:O:A skatuves nav bijuši, un te pavisam zaļiem gurķiem dod tādu iespēju. Ja jaunieši pratīs izmantot, tad salīdzinājumam mūsu Reiniku uzstāšanās Eirovīzijā ir koncerts Kaltenes kultūras namā. Lai gan... Kaltenē varētu arī nebūt kultūras nama. Nu, bet jūs sapratāt.

Vienvārdsakot, še jums vēl Nile un Melechech koncerta bildes, un lieciet mani mierā... līdz nākamai reizei.

Nav komentāru: