Vispirms jau muzikālu eksperimentu, kam durvis plaši vaļā vēra sintezatora izgudrošana, un ar ko astoņdesmitajos gados īpaši aizrāvās šai pus Berlīnes mūrim dzīvojošie. Mūsdienās tas viss ir pārtapis industrijā, darkwave, EBM un vēl miljons grūti definējamos un atšķiramos žanros. Slovēņi Eiropas koncertturneju Laibach Revisited nolēma veltīt grupas 30. gadu pastāvēšanai, programmā iekļaujot skaņdarbus no 80 gada sākuma, un piedāvājot tos jaunās skaņās. Brīžiem šķita, bunģierim pilnīgi būtu pieticis ar pioniera bungām, lai piespēlētu trim elektronisko ierīču virtuoziem. Protams, tik maznozīmīga loma šim vienīgajam dzīvajam instrumentam nebija, un bunģierim bija iespēja arī pierādīt savu meistarību.
Neapšaubāmi cita būtiska Laibach estētikas sastāvdaļa ir vizuālā. Grupas vokālistam mugurā bija neiztrūkstošais improvizētais militārais formastērps, kā arī priekšnesumu pavadīja savdabīgās video projekcijas. Projekcijā varēja vērot gan industriālu mašīnu kustības, gan anatomiskus procesus, kā arī kadrus no Reifenštāles (Riefenstahl) filmas Olympia, kas ir redzami arī Laibach mīļākās grupas Rammstein klipā Stripped. Kino estētika no laikiem, kad ļaudis tērēja laiku un resursus video materiālu radīšanā, kas īpaši neiespringa par kinolentē iemūžināto kadru ētisko, vai saturisko nozīmi. Laikā, kad industriālā revolūcija bija jau notikusi, un bija laiks arī indivīda lomu sabiedrībā/kopienā/nācijā mēģināja nonivelēt līdz atsevišķam mehāniski funkcionējošam elementam milzīgā vienotā mehāniskā mašīnā. Kopumā viss šis audio vizuālais priekšnesums ļoti labi iederējās LU aula aukstajās sienās un kolonās, un noveda vairums skatītāju līdz hipnotiskam transam.
Taču Laibach neļāva klausītājiem kļūt pārāk nopietniem, lai pēc tam būtu jādodas uz Nabaklab parunāt par mākslu. Koncerta otrā daļa tika aizvadīta pozitīvisma gaisotnē, kas aizsākās ar Tanz Mit Laibach, un diezgan labi atpazīstamiem soļojošiem šņorzābakiem uz ekrāniem. Vēlāk izskanēja arī trīs dziesmas no Volk albuma, un noslēdzās koncerts ar God Is God. Kaverversijas izpalika, taču Life Is Life jau būtu bijis pārāk priecīgi, un galīgi neiederētos konceptuālās tūres konceptā. Jā, Laibach ironija var būt ļoti lipīga, ja nesāk kompleksot par neviennozīmīgās vēstures un simbolikas tēmu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru