Notikumu apskats: aprīlis & maijs / jūnijs

Aprīlis un Maijs


Atkal mani bija pievārējis slinkums un laika trūkums, tādēļ atkal apvienosim divus mēnešus. Godīgi sakot nesanāca arī neko daudz apmeklēt, jo bija Lieldienas, Muzeja Nakts, un kā kūlas ugunsgrēks plosījās Eirovīzija. Pat Melnās Piektdienas piecu gadu jubilejai enerģijas pietrūka. Un arī nav pilnīgi nevienas bildes.

Tomēr Lielajā Piekdienā, kas bija 22. aprīlī, sanāca tikt līdz Nabaklab, lai paklausītos SIA Radikal, un iegūtu viņu debijas albumu. Kādu laiku nav nācies redzēt tik daudz cilvēkus melnos t-kreklos ar kādas konkrētas grupas vārdu. Šķiet brends SIA Radikal ir uzņēmis apgriezienus, un ierasties uz šīs grupas albuma prezentāciju bija daudzu goda lieta. Lai mani te daži speciālisti neizlamā par to, ka t-krekls ar apdruku vēl nav brends, atzīmēšu, ka iespēja iegādāties t-kreklu ir tikai viena no lietām. Man SIA Radikal asociējas ar pilnīgu "old school" savā attieksmē un izpausmēs. Tādi kā no MTV laikiem izkāpuši, vien Beavis and Butt-head pietrūka. Kaut kā digitālajā telpā manas un grupas gaitas nav krustojušās, ja atskaita ziņu portālus. Tīri tehnisku problēmu dēļ, arī albumu pirmo reizi dzirdēju pēc tam, kad dabūju disku, nevis kā visi civilizēti cilvēki, to varēja izdarīt internetos.

Kas tad ir mainījies SIA Radikal dzīvē kopš konceta Andrejsalā, kad ļaudis iesildījās pirms pirmā Metallica konceta Rīgā? Protams, vairs jau netiek spēlētas tikai Metallica dziesmas, un grupas daiļradē ir ienākusi latviešu valoda. Tomēr dzīvā uzstāšanās ļoti uzskatāmi nodemonstrēja, kas ir iedvesmojis šīs grupas daiļradi un vēlmi darboties. Vēl Radikāļi gribēja publiku izspiest kā citronu. Nezinu, kā tur zāles aizmugurējā galā gāja, bet gluži katru dziesmu spēlēt kā beidzamo, tad jau visam koncertam atdeves no publikas var arī nepietikt. Bija tikai viens atelpas brīdis, kas nu ļoti uzjundīja atmiņas par Sanitarium. Tā vien gribējās koncertu nobeigt ar Seek and Destry, taču tā vietā bija Battery un Sho What. Kas arī nav slikti, jo beidzamā dziesma arī Metallica izpildījumā neizskan pārāk bieži. Nu, un tad jau ar dullu galvu un aizsmakušu balsi varēja doties uz mājām. Visu pārējo, šķiet, es jau esmu pateicis albuma recenzijā.

Un viss! Maijā, kā jau teicu, bija Eirovīzija.

Jūnijs

Bez šaubām pēdējais brīdis ir sameklēt teltis un guļammaisus, ja kāds to vēl nav izdarījis, jo festivālu sezona var sākties. 17. un 18. jūnijā Igaunijā norisināsies festivāls Rabarock. Neko neesmu dzirdējis par šo "vadošo rokmūzikas festivālu", bet Filter tiešām skan lepni. Protams, būs arī citas grupas, bet no tām man vien ir pazīstams Metsatöll vārds.

Savukārt, 21. jūnijā var doties uz Tallinu, lai paklausītos jenķus 30 Seconds To Mars. Lai arī ko nerakstītu relīzēs, un tur vienmēr būs "leģendārie", "spilgtākie" un "grandiozākie", bet tāds meiteņroks vien ir. Bet nevar jau katru dienu Metaļiku dragāt, un ko vien ir vērta Tallinas Dziesmusvētku estrāde? Laika pārbaudi grupa tomēr arī izturējusi, un nav akurāt tā, ka izdzirdot grupas nosaukumu, man būtu jāmetas pie JūTjūbes. Starp citu, to beidzot varētu arī izdarīt, jo cik te ir palicis? Trīs nedēļas?

Metālisti, šķiet, šogad Jāņus svinēs Lietuvā, jo Kilkim Žaibu šogad notiks 23. 24. un 25 jūnijā. Šoreiz pat nav skaidrs, saukt mākslinieku vārdus, vai pietiks ar valstīm? Tuvākos postpadomju reģionus, atskaitot Igauniju, kuras vārdu es dalībnieku sarakstā vispār neredzu, pārstāvēs ļoti ievērojamas black/pagan metal grupas. Alternatīvu trūkuma dēļ Latviju pārstāvēs Skyforger. Jāatzīst gan, ka jaunajā festivāla norises vietā pirmo reizi. Savukārt folkloras kopu saimē no Latvijas būs arī jau tradicionālie Vilki. Vēstures rekonstrukciju festivālā pārstāvēs vien lietuvieši. Nu, un svaram šim visādi citādi uz folkloru, vēsturi kā arī smagu mūziku tendētam festivālam tiks piemesti grieķi Rotting Christ un rumāņi Negură Bunget. Vai ir vajadzīgi vēl kādi komentāri par šo festivālu? Diezgan droši, ka nē.

Albumi

Pelikānu paspārnē (akdies, kāds kalambūrs) ir iznācis Solaris disks ar ļooooooti garu nosaukumu. Laikam žanra specifika. Kā apgalvo cilvēki (cerams), tad "Skaņa ir bieza, sāpīga un atkarību izraisoša". Kas attiecas uz mani, man tie visi "posti" un "dūcēji" neizraisa sajūsmu. Varētu jau teikt skarbāk, bet, ja jau tas eksistē, tad kādam to visu vajag, tāpēc ne man spriest par visa tā kvalitātēm. Nu, nespēju es uztvert mūziku, kurai nav dinamikas. Kas attiecas uz ziemeļnieciskumu un "dīvainumu"... atvainojiet, bet nu neliegsimies, tā visa mūzika un subkultūra ir dīvaina pat uz Gāgas un Bībera fona..., tad es dodu priekšroku tādiem troļļiem kā Lifelover, Silencer un citi dīvainīši, kuru nosaukumus nu nespēju es ne izrunāt ne atcerēties. Nu, ja ne tik eksotisku, tad vismaz Agalloch, kas gan ir jenķi.

Kādēļ es vispār kaut ko vispār rakstu, ja jau man tik ļoti nepatīk? Ja jau letiņi, vēl bez Reiņa Laurika, ir kaut ko izdarījuši mūzikā, bija interesanti paplašināt horizontus un atvērt prātu. Šoreiz gan nesanāca. Bija ļoti īss brīdis, kas man iestājās cerīgs "oooooo", tas bija beidzamās dziesmas sākums, un arī tādēļ, ka šausmīgi atsita Temnozor "Перуновым Зорям" ievadu.

SIA Radikal - Monokarš ir mūsu Metallica, sviests un maize. Kad puikas brauc ar mocīti, vai dodas uz Liepāju, vai vienkārši grib iztrakoties, viņi klausās SIA Radikal.

Savukārt jau mazliet vairāk izlepušiem rokmūzikas cienītājiem noteikti vajag Relicseed disku 60 minūtes sapņa. Laba debija, un ir vērts pasekot arī citām aktivitātēm, ja jau mēs esam tik digitāli sociāli.

Vienvārdsakot, slinkums atkārtoties, ja reiz par to esmu vienreiz izteicies.

Ļoti gaidīts tika Samael - Lux Mundi. Protams, kvalitatīvi. Tur nu būtu grūti šveiciešiem kaut ko pārmest. Kā vērtēt pārējo grūti pat teikt. Ir muļķīgi grupai pārmest to, ka viņi izklausās pēc sevis, taču pietrūka kaut kāda pārsteiguma, svaiguma. Pagaidām ir sajūta, ka albums ir kā amorfa masa ar daudzām sastāvdaļām, kas viena otru nomāc. Vienīgais patiešām garšīgais kumoss šķita "In The Deep". Varbūt Samael ir pārcenties, un varēja kaut ko izdarīt kripatiņu vienkāršāk?

Kā ziņo Roadrunner, Septembrī iznākšot Opeth jaunais albums Heritage. Pagaidām ir zināms dziesmu saraksts, un to, ka to producējis un miksējis ir Porcupine Tree līderis Stīvens Vilsons. Solīts arī tiek, ka albums tik izdots arī formātos, ko novērtēs arī kolekcionāri, kuru Opeth fanu rindās netrūkstot. Bet, tas viss vēl tikai rudenī.

Enslaved piedāvā EP ar nosaukumu The Sleeping Gods lejuplādēt par velti - http://preemtiv.com/emails/enslaved/. Enslaved jau nu nekādi nevar vērtēt pēc pirmās noklausīšanās, tādēļ nemaz nemēģināšu to darīt. Taču ir manāmi daži pārsteigumi - vokāls, panciski elementi u.c. Katrā ziņā jumtu rauj, tikai pagaidām nav skaidrs, vai tas būs paliekoši. Intrigai var palasīt aprakstus par EP iekļautajām dziesmām, apmeklējot augstāk minēto saiti.

Ok. Kaut ko atpazīstamāku? Kā būtu ar Sepultura? Jūnija otrajā pusē Nuclear Blast solās izlaist Sepultura albumu - Kairos. Pagaidām intervijās paustais "blā, blā" nepārliecina, un nekādu konceptuālismu es neredzu, bet kaverversijas būtu interesanti paklausīties. Sepultura ir atvēzējusies uz Ministry un Prodigy. Kāpēc Prodigy nespēju saprast. Tā ir tāda mode, ironija vai atmiņas par jaunību? Nu labi vēl, ka Firestarter, ne Voodoo People.

Ļoti, ļoti drīz būtu jāiznāk arī Anathema albumam We're Here Because We're Here. Vai tur maz vēl kas ir bilstams? Ja nu vienīgi, ka Anathema dosies primajā koncertturnejā pa ASV. Kāpēc visi metušies izdot savus albumus ASV?