Šansons, drone, kantrī, Tarantino filmas saundtreks? No viskautkā pa kripitai. Pat padomju Brēmenes muzikantus varēja saklausīt. Spēcīga balss, viena ģitāra, daudz perkusiju, īpatnējas lirikas - tas viss uzprasījās uz to, lai tas tiktu nodēvēts par inteliģentu vai alternatīvu mūziku, lai gan pašas mūzikas, personīgi man, bija mazliet par maz. Drīzāk tāds dzejas deklamējums ar muzikālajām iestrādēm, kuras varētu pārtapt par dziesmām, ja piestrādātu pie muzikālā materiāla. Tas gan varētu laupīt mistisko auru. Vēl, nenoliedzami, mūzika bija ļoti sievišķīga, ko lielā mērā arī pierādīja atnākusī auditorija. Priekšnesuma beigās pietrūka vienīgi balta vienradža vai Pegaza parādīšanās uz skatuves, un pa brīdi piesauktais "devil" nespēja kliedēt šo uzburto margrietiņu smaržu. Ja es meklētu girly-rock, Garbage joprojām būtu mana izvēle.
Toties, vēl bez sarkanās bestijas uz skatuves, varēja pavērot otras daiļā dzimuma būtnes ņemšanos ar perkusijām un īpatnēju mūzikas instrumentu ar plēšām un taustiņiem. Nedz izlikšos, ka es zinu šī instrumenta nosaukumu, nedz arī papūlēšos to sagūglēt, bet īsumā gandrīz akordeons, tikai novietots uz galda guļus. Bet kopumā, koncerts un koncertzāle piestāvēja viens otram. Pirmais iespaids par par Palladium - cērtams kociņš. Ja vēl uz skatuves būs izdevība redzēt kaut ko enerģiskāku, ne tikai mirējus un raudātājus, tad jau varēs piedot arī Tuborg, kā vienīgo dzērienu, kas tuvināms alus nosaukumam.
21. oktobrī bija
jādodas uz klubu Godvil, lai paklausītos baltkrievus Lyapis Trubeckoy (Ляпис
Трубецкой). Grupas līderis jau kādu laiku ir atmetis kaitīgos ieradumus un pievērsties
veselīgam dzīvesveidam. To var novērot ne tikai pēc izmaiņām ārējā izskatā, bet
arī pašironiskajos dziesmu tekstos. Arī dziesmas kopumā ir mainījušas
salīdzinot ar deviņdesmitajiem gadiem, un problēmas ar alkoholu ir nomainījušas
problēmas ar režīmu. Grupas koncerti Baltkrievijā ir aizliegti, dziesmas Grai (Грай) un Belarus Freedom ir aizliegts Baltkrievijā atskaņot, kā arī
Mihaloks (Сергей Михалок) ir saņēmis uzaicinājumu uz prokuratūru, visdrīzāk,
sakarā ar izteikumiem intervijās beidzamā laikā. YouTube var sameklēt, ja ir
vēlme.
Lai vai kā, šī
grupa ar stāžu ir garā jauna un spirgta. Varbūt, vienīgi, viedāka par koncerta
vidējo apmeklētāju. Ska, regejs, panks, roks – tas viss bija enerģiski,
sirsnīgi un, varbūt, arī nedaudz dusmīgi. Protests izskan ne tikai pret
konkrētām personālijām, konkrēto situāciju atsevišķā valstī, bet arī pret
garīgu degradāciju un notrulināšanos kā tādu. Dziesmas no „vecajiem, labajiem
laikiem” koncertā neizskanēja, un izskatās, ka grupa izvairās no šī perioda un
pajoliņu imidža, kas gan ir izskanējis arī intervijās. Toties bija iespēja
izglītoties postpadomju telpas alternatīvā skatuves vēsturē, jo grupas repertuārā
ir parādījušie vairāki dažādu žanru kaveri. Vienārdsakot, grupa dalījās ar svēto
dvēseles liesmu ar tiem, kas dvēselē palikuši jauni, un atsevišķiem
divdesmitgadīgajiem onkuļiem būtu ko pamācīties no šiem jauniešiem, kas
iesoļojuši pusmūžā.
Novembris
2. novembris - 30 seconds to Mars Arēnā Rīga. Kā šodien pusaudži sāks Helovīnot, tā trešdien beigs Marsot. Cerams, ka slēgtās telpās šīs grupas priekšnesumi ir krāšņāki. Ja ne, laikam jau Eiropas provincēm tāds nepienākas.
3. novembrī ceļš atkal mērojams uz Melno Piektdienu. Tur uzstāsies grupa ar stāžu Amorphis. Šiem jūnijā jauns albums esot. Nemetīšos par lielu grupas fanu, bet vārds pats par sevi predefinē to, ka vajadzētu aiziet. Savulaik Skyforger, pēc koncertturnejas pa Somiju, ir spēlējuši Amorphis kaveru (kurai dziesmai, neatceros, neprasiet). Domājams, tas tomēr nav iemesls, kāpēc Amorphis iepriekšējais albums saucās Skyforger?
10. novembrī rokgrupa Laime Pilnīga ir nolēmusi uzstāties akustiski. Jeb MTV paaudzes terminoloģijā - unplugged. Koncerts „Laime Pilnīga unplugged under the parachute" notiks Artelī. Nav pati pazīstamākā grupa, bet galīgi par zaļiem gurķiem arī nenosauksi. Varētu būt vērts.
11. un 18. novembrī grupas Skyforger un SIA Radikal apvienos savus spēkus jaunatnes audzināšanā, un abos valsts svētkos sniegs koncertus. Lāčplēša dienā grupas koncertēs Rīgā, Strēlnieku laukumā. Pieredze rāda, ka vēja brāzmas spēj lauzt ne tikai kokus, bet arī skaņa ir visai materiāla lieta, un var tikt aiznesta projām, tāpēc manī ir zināmas bažas par to, kādi aparāti būs uzstādīti Ušakova priekšnamā koncertam, kurā tiks slavināti varonīgo latviešu vārdi? Taču, domājams, klubā Fontaine Palace valsts dzimšanas diena tiks nosvinēta pienācīgi, un pilnā sparā.
Un vēl simt un viens koncerts, bet dod dievs vismaz uz diviem no šiem aiziet.
Albumi
Slinkums liels, un kamēr uz galvas neuzkrīt, neesmu īpaši iesprindzis pat painteresēties, kur nu vēl noklausīties. Drillēju vecos gabalus. Bet šis tas ir dzirdēts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru