
Atsevišķa rindkopa ir veltāma šī albuma dziesmu vārdiem. Parasti es tiem nepievēršu pastiprinātu uzmanību, pirms esmu kārtīgi iepazinies ar muzikālo materiālu, taču šinī albumā atrodamie klišejiskie teksti (“Too many women, too little time”, “What doesn’t kill you, make you stronger”, “Live fast, die young”, u.c.) mani ļoti uzjautrināja. Tāda nihilistiska balāde šai industriāli bezpersoniskai pasaulei, no kuras jāmēģina raust labumus, kamēr vien esi dzīvs, taču gandarījumu tie nesniedz. Cienījamie mākslinieki sen jau nav puišeļi, un drīzāk piederētos pie „generation of the past”, kuras galu viņi paredz. Varbūt tās ir bailes no pusmūža krīzes, vai varbūt tā neglābjami jau ir pienākusi, vai arī visticamāk gluži vienkārši tiek atbalstīts stereotips, ka kārtīgam rokmūziķim ir jābūt mačo, uzdzīvotājam un jāšķauda uz sabiedrības normām. Albuma nosaukums vien ir ko vērts. Katrā ziņā man bija jautri.
Rezumējot jāteic, ka albums ir profesionāli nostrādāts, mērķauditorija ir skaidra, kā arī nolemts panākumiem. Visspilgtāk šķiet šo faktu spēj raksturot fakts, ka tas ir iznācis Nuclear Blast paspārnē. Arī priekš sevis esmu atzīmējis dažas dziesmas, un albums noteikti ir patērējams kā atslodzes un uzmundrinājuma līdzeklis garajās darba dienās. Viens no personīgajiem favorītiem ir dziesma „Feed Us”, gan dēļ klasiskiem mūzikas elementiem iepītiem ģitāras rifos, gan dziesmas vārdiem, kas ironizē par mūsdienu patērētāju sabiedrības interesēm. Personīgi ļoti „mīļa” tēma. Lai gan ko tur liekuļot, tas cilvēka prātus ir satraucis visos laikos, un arīdzan liela daļa mūzikas industrijas uz tā vien turas.

1 komentārs:
iepriekšējais albums krietni vairāk patīk, kaut gan iepriekšējais pielipa tik pēc kādas 2./3. noklausīšanās reizes
Ierakstīt komentāru