Tātad, no Eirovīzijas arī šogad neizdevās izsprukt, jo nauda tomēr atradās. Par laimi šogad ir žūrija, un pirmajam sietam cauri ir tikušas 10 dziesmas, ko arī dzirdēsim nacionālās atlases finālā. Caurmērā, nav pārāk traģiski, jo izklausās, ka daudzos gadījumos talkā ir ņemts pasaules kultūras mantojums. Lai nekļūtu pārāk garlaicīgs, īsi izskriešu cauri nacionālas atlases Eirovīzijas 10 finālistu dziesmām.
PeR
Normālas eirovīzijas gabals, kas spēs iegūt ievērojamu balsu skaitu. Maķenīt par daudz Latvijas Radio 2, lai uzvarētu, bet iespējams labi vien ir. Neņemos spirest par jaunēkļu patiesajām vokālajām spējām, tādēļ šo dziesmu sūtīt tautās būtu tas pats, kas pirkt kaķi maisā. Bet ja nu tomēr šiem jaunēkļiem kaut kā tomēr izdodas pārliecināt Latvijas klausītājus, uz Norvēģiju būs jāved alkohols, pirotehnika, deju grupa Fandango un Stendža, jo citādi jaunieši šinī konkursā pazudīs cukurvatē.
Triānas Parks
Neapstrīdami dziesma numur viens manā personīgajā topā. Nedaudz atgādināja Soundgarden. Diemžēl esmu pārliecināts, ka uzvarēt nacionālajā balsojumā tai nav izredzes. Lai gan, cik nu žēl – dziesma ir vērā ņemama arī bez Eirovīzijas konteksta, un šis... „dziesmu konkurss” ir vairāk kā platforma publicitātei. Ir aizdomas, ka fināla koncertam tiek gatavota citāda dziesmas apdare – Eirovīziskāka. Koris – jā, ātrāks ritms – nē. Pārāk maza pretimnākšana Eirodziesmas patērētājiem, lai bojātu dziesmu un sasniegtu kādus mērķus.
Aisha
Domājams šis ir favorīts numur viens. Un dziesma jau ar nav slikta, jo Lūsēns paliek Lūsēns. Vismulsinošākais šinī dziesmā ir fakts, ka šīs dziesmas sakarā nevaru atbrīvoties no vīzijas par četriem dziedošiem jaunēkļiem. Ne ta Take That, ne ta Backstreet Boys... kaut kas tāds ir bijis. YouTube man arī nespēja izlīdzēt šinī jautājumā. Domājot tālāk par nacionālo atlasi, nespēju gan noticēt Aishas harizmai un vokālajām spējām dzīvajā izpildījumā, tādēļ visdrīzāk šī dziesma tā arī paliks vēsturē kā nacionālās atlases uzvarētāja.
Lauris Reiniks
Nūū, kā lai pasaka... Reiniks! "Paliks tik viens..." ar nelielu Kvazimodo piesitienu. Kaut kas ārpus laba un ļauna, jo pieļauju, ka pašmāju klausītāji jau būs atēdušies Laura daiļradi kā ābolus rudenī, tādēļ objektīvi vērtēt šo skaņdarbu nekādi nav iespējams. Vai Lauris spētu paņemt Eiropu ar savu šarmu? Par centību vien vajadzētu viņam dot tādu iespēju. Kas no tā sanāktu neņemos prognozēt, bet vismaz izmēģinājis būtu, varbūt liktos mierā?
Dons
Dons, vēl kaut kā, Liepiņš - nu nekādīgi. Šī dziesma pretendē palikt nesaprasto vai ne līdz galam saprasto sarakstā. Ja muzikālā daļa vēl varētu izsprukt nacionālās atlases filtram cauri, tad neviennozīmīgi vērtēto personību dēļ dziesma paliks balsojuma vidusdaļā. Pati dziesma man arī nepatīk. Kaut kāds ģenētiski modificēts produkts, kur ir mazliet Liepiņa, mazliet vokāla un mazliet Eirovīzijas multinacionālā patosa. Rezultātā līdz galam tā neapmierinās ne vienus, ne otrus.
Konike
Kaut kur Okeānijas pludmalē no pārnēsājamā radioaparāta, sūcot Pina Colada kāda tumša bāra nostūrī, vai stumjot ratiņus lielveikalā. Uz skatuves - nē. Izredzes - mīklainas.
h2o
Kā kāda konceptuāla albuma sastāvdaļa der, kā atsevišķa dziesma - nekādīgi. Ja viņi grasās nokraut Eirovīzijas skatuvi ar perkusijām, varētu būt interesanti pavērot. Ja viņi uzkāps uz skatuves lai nodziedātu dziesmu pie atskaņota pavadījuma - pilnīgi garām. Nez kāpēc atgādina Sting.
Kristīne Kārkle-Puriņa
Eirovīzijas neformāts. Kādam starptautiskam folkloras festivālam der, bet Eirovīzjā būs grūti pasniegt šo stāstu, kurš ir izstāstīts nevienam, tai skaitā arī latviešiem, nesaprotamā valodā. Muzikāli dziesma ir viena no tūkstošiem, kam gan ar konkrēto plaģiātisma... "skandāliņu" nav nekāda sakara. Taču šķiet arī šīs dziesmas autori nemaz nelolo cerības par Norvēģiju, lai arī cik jauki nebūtu nest savu vēstījumu par lībiešiem (vai līviem - ej nu viņus saproti) nest arī Eiropas plašumos.
Ivo Grīsliņš-Grīslis
Bītli? This is so 60's!!! Dziesma par mīlestību, ko gan var noprast pēc nosaukuma. Kaut ko vēl izspiest no sevis par šo dziesmu ir grūti. Pēc noklausīšanās vēlams uzēst skābētu gurķi.
Kristīna Zaharova
Ņemot vērā faktu, ka šī dziesma ir desmitā un pēdējā no nacionālās atlases piedāvājuma, asociācijas ir tādas, ka ieslēdzās gaisma, un uz ekrāna sāk slīdēt subtitri. Dziesma viegla kā svaiga vēja brāzma, kas pie vienu ausi iekšā - pa otru ārā. Joka pēc varētu Kristīnu iefīrēt dziedāt Lūsēna dziesmu, jo balss izklausās viņai ir laba, lai gan dzīvajā dzirdējis neesmu, un ieraksta versijā tā sintētika ir šausmīgi uzkrītoša.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru