Max ar Soulfly šobrīd šķiet ir vairāk Sepultura, kā pati Sepultura. Pirmie divi Soulfly albumi nebija slikti, bet nespēja noturēt manu interesi arī nākotnē. Nu ir pienācis laiks mēģināt vēlreiz. Un jā, Omen ir labs iemesls to darīt. Tāds mid-tempo thrash/death ar ļoti taisu mugurkaulu, Sepultura raksturīgu ritmu maiņu, un daudz sintētiska skanējuma solo. Ģitāras spīdzinātājus parasti nemīlu, un par sintētisko skanējumu es vispār savulaik Soulfly būtu nomētājis ar sapuvušiem, taču šobrīd man personīgi šķiet, ka "lielais četrinieks" varētu iet stūrītī nervozi uzpīpēt, jo tieši thrash Soulfly jaunajā albumā ir ļoti spēcīgs un baudāms. Protams, gaumes lieta. Bet nekādi argumenti mani nepārliecinās par pretējo. Kas attiecas uz death - nav diez ko daudz, bet tas īpašais kaut kas, kas savulaik Sepultura lika ieskaitīt klausāmo grupu sarakstā līdz pat Roots, tas šeit noteikti piemīt. Jā, ir arī instrumentāla balāde.
Principā tur neko daudz vairāk arī nav ko piebilst. Labi nostrādāts, vienkāršs un ritmisks thrash ar daudzām sīkām detaļām un ritma maiņām, kas bagātina skanējumu. Brutāls? Nu ja nu vienīgi salīdzina ar Mika vai teletūbijiem. Pie tik nogludinātiem asumiem - nemūžam. Taču sanāk sevi pieķert sitot ritmu pret galdu klausoties Soulfly darbā. Labs iemesls 14. jūnijā doties uz Liepāju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru