Kamēr Skyforger Nacionālajā teātrī saņēma mūzikas balvas tanī tur "kā nu viņu sauca" pasākumā, Melnā Piektdiena turpināja izklaidēt tautiešus ar Latvijas "mūzikas industrijā" mazāk izplatītiem mūzikas novirzieniem. Varētu jau šo infantilo pasākumu pat nepieminēt, bet tomēr Skyforger. Nepagāja ne... nu labi, pagāja gan.
Tad nu lūk, Melnās Piektdienas kluba grīda līgojās zem sintezatoru, bungu, gaismu un skaļas mūzikas mīļotāju kājām. Griezīšu visu kājām gaisā, un sākšu ar Combichrist, jo neizlikšos par šī žanra lietpratēju un mīļotāju, par ko negrasos kļūt arī nākotnē. Kas mani pārsteidza, ka uz Combichrist uzstāšanās brīdi klubs nebūt nekļuva tukšāks, pat drīzāk otrādi, taču kā jau minēju, sajēgas par spēka samēru šinī subkultūrā man ir maz. Taču amerikāņi novālēja tā, ka eņģeļi debesīs varētu sākt gaudot, kopā ar visu, nu jau bijušo, kardinālu Pujatu. Enerģija teju kā kodolsprādzienam.
Taču redz, par tiem amerikāņiem. Es tikko iegāju autoritatīvajā resursā Wikipedia, un redz - še tev, Anniņ, apsedzies! Grupas dibinātājs izrādās ir Mortiis līdera tautietis, jebšu norvēģis, pirmais albums ir izdots vācu leiblā, un Combichrist vispār Vācijā ir sasnieguši zināmu atzinību. Tad redz kur eiropeiskais skanējums, līdzība ar Rammstein un Laibach (atgādināšu, ka Laibach jau martā būs Rīgā) , un tūre kopā ar Mortiis.
Savukārt Mortiis, meža trollis, kas metis pie malas mākslīgo degunu un ausis, vēl vairāk apliecināja, ka varētu ierindoties grupu sarakstā, kuras gaitām es pat varētu sekot. Par cik man nav daudzu gadu pieredzes Mortiis fana statusā, mani griezīgās ģitāru skaņas spēja tikai priecēt, un izpalika alkas pēc viena cilvēka grupas sintētiskā perioda. Lai nebūtu sausa runa, šī brīža Mortiis gribas nodēvēt par Deine Lakaien pasniegtu Nine Inch Nails mērcē. Nevajag uztvert pārāk burtiski, taču tas ir labākais, ko es varēju no sevis izspiest. Jā, tiem, kas alka redzēt meža dīvaini ar ausīm un degunu, vajadzēja pirms gadiem doties uz Viļņu. Šis Mortiis posms, šķiet, ir garām.
Ja runājam par atmosfēru pasākumā, kādus man nenākas bieži piedzīvot, jāteic, ka sen neesmu izjutis fiziskas sāpes stāvot netālu no tumbas. Acīm redzot šo visu industriālo buķeti pasniedz "ļoti skaļi" gaumē. Un, protams, dūmi, un griezīgas un asas gaismas, kas atstāj iespēju koncentrēties uz mūziku un enerģiju, kas gāžas no skatuves puses.
Nu ko, piektdien tad atkal? Apskatīties uz Karlu Sandersu kopā ar Nile, kā arī Melechech, kas jau pabijuši Melnajā Piektdienā?
2 komentāri:
Ļoti, labi, ka bijāt uz koncertu! Esmu liels Combichrist fans un man prieks, ka Rīgā arī ir kādi, kas šo m;uziku klausās!
A par Nile - nope, Nile koncerts bija Salamandrā, es uz to toreiz biju un biju šokā, jo, ja nekļūdos, uz konceru toreiz bija ieradušies ļoti maz cilvēku! Atceros, ka toreiz koncertā sastapu pašu Niku Bārkeru (Cradle Of Filth, Dimmu Borgir, Testament, Lock Up u.c.)!
Melechech bija MP.
Ierakstīt komentāru